Asinis

Bloodroot (Sanguinaria canadensis) ir daudzgadīgs, zālaugu puķu augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumi no Nova Scotia (Kanāda) uz dienvidiem līdz Florida (ASV). Tā ir vienīgā Sanguinaria ģints suga, un tā ir iekļauta Papaveraceae ģimenē un ir visciešāk saistīta ar Āzijas austrumu Eomecon.
Bloodroot ir pazīstams arī kā asinszāle, sarkanā puccoon sakne un dažreiz pauson. Bloodroot Amerikā ir pazīstams arī kā tetterwort, lai gan Lielbritānijā šo vārdu lieto, lai apzīmētu Lielo struteni.
Bloodroot ir mainīga suga, kas aug no 20 līdz 50 cm, parasti ar vienu lielu, apvalkam līdzīgu, bazālu daudzlobu lapu līdz 12 cm šķērsām. Ziedi tiek ražoti no marta līdz maijam, ar 8–12 smalku baltu ziedlapiņu un dzeltenām reproduktīvām daļām. Ziedi ziedēšanas laikā parādās virs aizdedzinošām lapām. Augi ir mainīgi pēc lapu un ziedu formas, un iepriekš šo mainīgo formu dēļ tie tika izdalīti kā dažādas pasugas; Pašlaik lielākā daļa taksonomisko procedūru apvieno šīs dažādās formas vienā ļoti mainīgā sugā. Bloodroot uzglabā sulas oranžā sakneņā, kas sekli aug zem augsnes virsmas vai pie tās. Daudzu izaugsmes gadu laikā sazarotais sakneņš var izaugt par lielu koloniju. Augi sāk ziedēt, pirms lapotne izvēršas agrā pavasarī, un pēc ziedēšanas lapas izplešas līdz pilnam izmēram un vasaras vidū dīkstāvē. Augi aug mitros līdz sausos mežos un biezokņos, bieži plūdu līdzenumos un krastu vai strautu tuvumā nogāzēs, tie retāk aug izcirtumos un pļavās vai kāpās, un reti sastopami traucētās vietās. Ziedus apputeksnē mazas bites un mušas, sēklas attīstās iegarenās, zaļās pākstīs, kuru garums ir no 40 līdz 60 mm, un tās nogatavojas, pirms lapotne paliek miera stāvoklī. Sēklas ir apaļas formas un nogatavojušās ir melnā līdz oranžsarkanā krāsā. Brieži augus baros agrā pavasarī.