Farmakognosija

Farmakognozija ir zāļu pētījums, kas iegūti no dabīgiem avotiem. Amerikas Farmakognozijas biedrība definē farmakognoziju kā "zāļu, zāļu vielu vai potenciālo zāļu vai dabiskas izcelsmes zāļu vielu fizikālo, ķīmisko, bioķīmisko un bioloģisko īpašību izpēti, kā arī jaunu zāļu meklēšanu no dabīgiem avotiem.
Vārds "farmakognozija" cēlies no grieķu vārdiem pharmakon (narkotikas) un gnosis jeb "zināšanas". Terminu farmakognozija pirmo reizi lietoja austriešu ārsts Šmits 1811. gadā. Sākotnēji - 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā - "farmakognozija" tika izmantota, lai definētu medicīnas vai preču zinātnes nozari ("Warenkunde" Vācu valodā), kas ar narkotikām nodarbojās neapstrādātā vai nesagatavotā veidā. Neapstrādātas zāles ir žāvēts, nesagatavots augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes materiāls, ko lieto medicīnā. Šo materiālu izpēte ar nosaukumu pharmakognosie vispirms tika izstrādāta vācu valodā runājošajās Eiropas teritorijās, savukārt citās valodu jomās bieži tika izmantots vecākais materia medica termins, kas ņemts no Galena un Dioscorides darbiem. Vācu valodā sinonīmi tiek lietots arī termins drogenkunde ("zinātne par neapstrādātām narkotikām").